Skip to main content

Könyvtár, egyetem, ismerkedés [Bibliotēka, universitāte, draugi]

On reading material and the related issues of environmental protection...

Mīļo lasītāj! Vai manu pārdomu garums nereti atbruņo Tavu interesesi par to saturu? Nolēmu nelielam uzmundrinājumam piedāvāt nelielu salīdzinājumu. Fotogrāfijā pa kreisi visā tās godībā rotājas mana pamatlasāmviela nākamajiem trim mēnešiem + ekonomikas grāmata, kura gan tur nerotājas. Tad nu glābiet Latvijas bērzus vismaz jūs! Tiem, kuri par šo tēmu lolojuši ilūzijas - ikviena no šinī papīra kaudzē atrodamajām lapām ir apdrukāta no abām pusēm: ) TOMĒR galvenais nav lasāmvielas svars vai augstuma, platuma un garuma attiecības smalkās nianses (izņemot brīžus, kad man tie jāstiepj mugursomā) , bet gan valdzinājums, kas spēj noturēt cilvēku bibliotēkā līdz 10 vakarā, nepamodinot ne mazākās nožēlas kripatas, vai atvilināt uz bibliotēku sestdienās un svētdienās.. Gluži kā šodien.

Svinīgi solos, ka mans sen solītais un izsmeļošais pārskats par dzīvi CEU sekos..Tieši pēc tam, kad pabeigšu pārskatu par korupcijas mērīšanas metodēm. Prioritātes, ziniet :)

Tātad - nākamajā šīs sērijas daļā -par makroekonomikas nepārredzamajiem džungļiem, kas sāk pārvērsties par tīri ciešamu mežu, par meditāciju par kvalitatīvajām pētniecības metodēm, mediju un komunikāciju fundamentiem ar Beļģu šokolādi un akadēmiskās rakstīšanas aizraujošajiem neceļiem kopā ar Džordžu... Szija!

Comments

Popular posts from this blog

Az enyém családi [Mājas]

On my new house, and the feeling of being at home... PS. Pēdējo 6 mēnešu laikā, uz īsāku vai garāku laiku, esmu mainījusi mājas 4 reizes. No tā sasodīti nogurst. Nu man ir 6 mēneši īstu māju Budapeštā. Man ir arī divi lieliski dzīvokļa biedri - Kadrija un Uku [kaut kad drīzumā centīšos sadabūt kādu mūsu bildi!] . Par dažādības un jautrības trūkumu nesūdzamies :)

Makss Vēbers lidostā

Lidostas ir vispilnīgākais Maksa Vēbera birokrātijas teorijas iemiesojums.  Pirmkārt, Lidostās viss ir labi tikai tik ilgi, kāmēr viss ir labi.  Otrkārt, tad, kad sākotnējais vissirlabi stāvoklis sašķobās, pasažieris (zināms arī kā "klients", kuram vienmēr taisnība) sajūtas kā goliāts, kuru no visām pusēm sasējuši un pie zemes piesaistījuši mazi nelieši - birokrāti.  Treškārt, katram no minētajiem ir savs noteikts, negrozāms uzdevums un,  Ceturtkārt, tā kā lidostu birokrātiju acīmredzot kontrolē arī absolūti nedemokrātiska vara, tad tiem ir gandrīz vai aizliegts skatīties pa labi vai pa kriesi, kur nu vēl palīdzēt citam. Tādu patvaļu!  Pieņemu, ka pie šāda secinājuma nonāk jebkurš, kurš, izlidojot, pat nerunājot par ielidošanu (īpaši vakarpusē), jau zina un saprot, ka ir nokavējis savu nākamo reisu.  Iznākot no lidmašīnas svētīgā patvēruna, pār klienta  galvu nogāžas vesels lērums jautājumu saistībā ar savas jaunās iekāpšanas pases ...

Наличные везете?

Dušanbe lidosta, 5:45 no rīta. Pēc relaksētas drošības pārbaudes es nonāku pie galdiņa aiz kura sēž kungs, kuram ir visai neskaidras funkcijas. Es teiktu spiegs? Viņa vienīgais mērķis ir noskaidrot, ko es darīju šai valstī? Tērpts diezgan nepatīkami pelēki zilas krāsas formas tērpā, kuru rotā uzraksti, kuri man, protams, tā arī paliek nesaprotami, omulīgais kungs visu manis stāstīto pieraksta vienkāršā kladītē. - "Тааак", viņš gari novelk un jautā,"а наличные какие то везете? Доллары, Евро есть у вас?" - "Да", saku viņam vaļsirdīgi , "у меня тут осталось триста с чем то самони, которых я не успела поменять". Tie 300 - 400 samoni ir aptuveni 35-40 latu, kurus es, neapjaušot vietējās cenas, izņēmu no bankomāta un kas daudziem šeit ir mēneša alga. - "Да вы что?", pārsteigts iesaucas mans spiegs ,"Что же вы с ними делать то будете? Перегарите (??). Давайте мне, я схожу и поменяю! Там же 80 долларов, что ли получается?" Tādu paš...