Гном Небесный

"This is an ashtray that does not look like an ashtray", so told us the waiter in a little restaurant, in a suburb of Istanbul while handing over a  vase. "If the police comes, hide it under the table! Lūk, kā aizliedza smēķēšanu telpās Stambulā. 

Sēžot bārā un malkojot kokteili, mans kolēģis saņēma ziņu: "Osama is dead". "Confirm", atbildēja Ēriks to atsūtījušajam draugam. Atlika man atbaukt uz Ameriku un galā viss bija. Nebija pagājusi ne stunda kad, beiguši savus kokteiļus, mēs lēni slājām atpakaļ no krastmalas uz galveno Džordžtaunas ielu, lai noķertu taksi braucienam uz savu 15tās un Rhodailandas stūri, kad mums garām sāka skriet un skriet jauniešu bari. Vakara skrējienam tas bija nedaudz par vēlu un tajā parasti nedodas iešļūcenēs, un mums pamazām kļuva pavisam skaidrs, ka viss pūlis kopā ar cilvēku piebāztiem taksometriem un autobusiem dodas uz Balto namu. The Arab Street šovakar bija pārcēlusies uz Vašingtonu. Tā nu mēs, iesprūduši un vietējo pamesti otrā pilsētas pusē, sākām apsvērt, ko darīt, kad pēdējais metro ir nokavēts, bet visi taksometri brauc mums garām pārpildīti. Galu galā īsti svinīgās noskaņās metāmies uz vienu roku ar Roslinas stacijā satikto meiteni, kas brauca uz - tavu pārsteigumu......

Dušanbe lidosta, 5:45 no rīta. Pēc relaksētas drošības pārbaudes es nonāku pie galdiņa aiz kura sēž kungs, kuram ir visai neskaidras funkcijas. Es teiktu spiegs? Viņa vienīgais mērķis ir noskaidrot, ko es darīju šai valstī? Tērpts diezgan nepatīkami pelēki zilas krāsas formas tērpā, kuru rotā uzraksti, kuri man, protams, tā arī paliek nesaprotami, omulīgais kungs visu manis stāstīto pieraksta vienkāršā kladītē. - "Тааак", viņš gari novelk un jautā,"а наличные какие то везете? Доллары, Евро есть у вас?" - "Да", saku viņam vaļsirdīgi , "у меня тут осталось триста с чем то самони, которых я не успела поменять". Tie 300 - 400 samoni ir aptuveni 35-40 latu, kurus es, neapjaušot vietējās cenas, izņēmu no bankomāta un kas daudziem šeit ir mēneša alga. - "Да вы что?", pārsteigts iesaucas mans spiegs ,"Что же вы с ними делать то будете? Перегарите (??). Давайте мне, я схожу и поменяю! Там же 80 долларов, что ли получается?" Tādu paš...

Gara, zilganas lētu Ķīnā ražotu ekonomisko spuldžu zilganās gaismas pielieta iela. Tai abās pusēs baltas vienstāvu ēkas un tām pieguļošas baltas sētas. Gandrīz nevienai nav logu, kuri iziet uz ielu. Tas man atgādina grāmatu, kuru pašreiz lasu. Par mazu Irākas ciemu, kurā nevienai mājai nav logu uz ielu, lai saglabātu sieviešu privātumu. Sievietes tomēr ir attapīgas un dažādu apsvērumu vadītas izrubina māla sienās mazus skatāmcaurumiņus "ērtā acu augstumā". Reizumis pārādās kāda auto darbnīca un pēc laika mēs apstājamies pie kafejnīcu rindas. Sen nestrādājošas un aplauztas neona gaismas, šašlika smarža gaisā, virs durvīm karājas milzīgs kalnu kazas galvaskauss, kuru rotā iespaidīgi ragi. Bakha aizskrien, jau kuro reizi, paskatīties, vai ir plovs. Es vēl joprojām nesaprotu, kā tā var būt, ka, ja ir ēstuve valstī, kur plovs ir liela lieta, ēstuvē, kura, turklāt, ir plaši zināma ar savu plovu, šīs lietas varētu nebūt? Bakha atgriežas priecīgs. Plovs ir!! Par šo vietu, ko tautā d...

Bērnībā ne tikai zāle bija zaļāka un debesis zilākas, bērnībā arī citroni bija, smaržoja un garšoja savādāk. Atcerieties? Tie bija skaisti, precīzas iegarenas formas un koša cāļa dzeltenumā ar gludu un plānu miziņu, un dzirkstošu smaržu. Reizēm pie kātiņa bija aizķērusies skaista lapiņa. Man vienmēr ir licies, ka tā ir kraukšķīga, bet kraušķīga tā ir tikai manderīniem mūsdienu lielveikalos. Te es ieraudzīju tieši tādu citronu, daudz, daudz šādu citronu, dzeltenus kā saule un smaržojošus tā... kā smaržoja citrons pie tējas tais rītos, kad es vēl devos uz bērnudārzu. Tādus te labrāt liek pie tējas un to piedāvā vienmēr un visur. Kafiju gan nepiedāvā gandrīz nekad, bet, ja piedāvātu, tā būtu šķīstošā kafija. Mana teorija: iespējams, tas tādēļ, ka tajik it kā esot cēlies no vārda ne-turks, ja būtu turks, tad noteikti piedāvātu īstu, biezu, melnu, saldu kafiju. Teorētiski. Bet patiesībā man liekas, ka tēja padara lietas vienkāršākas, kāmēr kafija sarunu tā kā samudžina, tā kā sarežģī. Varb...

Prezidentam šeit ir piecas vai sešas, nu jau man sajucis, rezidences. Pa vienai katrā reģionā, viena pilsētas centrā, viena piepilsētā - kalnos. Pēdējo par saviem līdzekļiem uzcēla un valsts priekšniekam pirms pāris gadiem uzdāvināja valsts bankas prezidents. Tāds neliels namiņš. Patiesībā samērā nelielu (salīdzinot ar citām rezidencēm) namiņu komplekss, kas izskatās kā Rundāles pils zelta zāle, kas izgriezta no pils korupusa, ietupināta kalnos un klonēta trīs reizes. Jaunākais guvums ir jaunā prezidenta administrācijas ēka aptuvni divu gaismas piļu tilpumā un 2/3 Tadžmahala lielumā. Ietupināta milzīga parka vidū un apjozta ar greznu žogu, tā, vēl neatvērta, rūpējas par vienu no retajām labi apgaismotajām ielām pilsētas centrā un šķiet pilnīgi ārpasaulīga īpaši tad, kad uzzinu, ka 65% cilvēku šeit dzīvo zem nabadzības sliekšņa, turklāt no VISIEM, pat mošejās, tiek vākta nauda jauna HES būvniecībai – no katras mošejas jāsavāc pa 5000 somoniem (kādi 600 lati) un tas nav nekāds nieks...

Kāds man pirmajā dienā ieteica aizmirst par laiku. Vietējie nedomājot tādās kategorijās kā "ierasties noteiktajā laikā". Es relaksējos un arī mēģinu nedomāt tādās kategorijās kā laicīgums, jo tā arī ir - viņa te nav. Arī šodien pieslējos rīta agrumā, lai dotos uz tikšanos 10 am un bez desmit minūtēm desmitos šī tikšanās tika pārcelta uz "aptuveni 1.30". Laukā līst. Es sēžu savā mazajā "ofisā" un klausos ziņas persiešu valodā, jo lietus laikā te visi satelīta kanāli iestrēgst (BBC, CNN, un vācu ziņām skaņas vispār nekad nav bijis:), tādēļ nākas skatīties/klausīties vai nu krievu, vai arābu, vai persiešu valodu, vai kundzīšu sasaukšanos gaitenī. Šim rītam izvēlējos pirmspēdējo.

“ А вы нехотите поехат на рынок, пока тут участники в групах работают до пол третего? ”, ar šādu jautājumu pie mums šodien semināra pēdējās dienas vidū, ēdot pusdienas, vērsās šī pasākuma koordinators. Hm. Mēs, īpaši jau kolēģis, kurš rīt 5 am dodas mājup, šādu ideju sākām nopietni apsvērt. Es, protams, galvenokārt dēļ tām galošām:) Kāmēr mēs apsvērām jautājumu par atbildības un pienākuma sajūtu un Igora vēlmi tomēr nokļūt tirgū, otrs mans līdzbiedrs - Valentīns no Kirgīzijas jeb tepat otrpus kalnam, kā viņš pats saka - teicās palikt, ja nu gadījumā kādam rodas jautājumi. Tā nu mēs mūsu pavadoņa un šofera gādīgā vadībā, un baudīdami jauki pavasarīgo laiku, devāmies uz tirgu. E s tiešām nopirku galošas, tādejādi kļūstot laikam par pirmo un vienīgo viesi, kura vienīgā īpašā vēlme bijusi tieši šāda - atgriezties tirgū un nopirkt galošas. Tirgus, visā tā raibumā, ir ne-Dušanbe pasaule, visu reģionu un cilvēku raibums, un uz krievu valodas palīdzīgumu tur nevar un nevajag cerēt. Tād...

...shocked. So here I am. Oxford. A place of many great minds and a truly medieval internet connection. Somehow it feels that I have never really left. Neither from here, nor from Budapest. I am weather shocked. After 37C in Budapest for the last few days, and just sligtly less than that in the days before..I landed in Gatwick to discover something that resembled Busapest in March + some nasty little rain. And I am culture shocked. I went to the supermarket and people were patiently standing in neat qeues. Not to mention the fact that I feel nearly compelled to listen to what people around me are speaking b/c they talk in English. All of them. In every place. All the time. No place, no space and no privacy:) Same boi and elnezest do not work any more. The place is fantastic and so are the people. My thesis is almost done. And that makes life nearly fantastic, too. There is some hope that I might actually be able to become a normal social being. Again!

Pēc teju 10 mēnešiem Budapeštā vakar vēlu vakarā kopā ar pāris draugiem beidzot arī Linda devās uz slavenajām Budapeštas Turku pirtīm, kurās "darbojas" īsti termālie avoti, un, kā lēš, tās būvētas vecu Romiešu piršu vietā. Rudas (Rudaš), kāds tas ir šodien, darbojas kopš 16.gs. Uztraukumam nav pamata, 2004. gadā tās atjaunoja, un katru sestdienas vakaru no 22:00 - 04:00 nākamajā rītā tās ir atvērtas gan vīriešiem, gan sievietēm. Tā nu mēs mirkām un pērāmies 3.5 stundas, es izbaudīju lielisku masāžu. Lūk tā. Bet tagad...atpakaļ pie grāmatām! Fotogrāfijā apskatāms centrālais baseins:)

On our discussions with our illegal tenant - a rat who speaks only Hungarian (no info on age or gender, sadly). On a sudden change of "paradigm" from deratification to saving animals, and a 3am exultation, celebrating the victory of justice and the defeat of the delict. Vai kādreiz esat mēģinājuši pārspēt gudrībā žurku? Lūk, tieši ar to aizvakar naktī, atslodzei no dzimtes, vēstures un politikas studijām, nodarbojās trīs CEU maģistranti (t.i. es un mani dzīvokļa biedri). Citiem vārdiem sakot, mūsu dzīvoklī bija nolēmusi ievākties aptuveni 15 cm gara un 5 cm plata žurka. Jaunā un nelegālā apakšīrnieka dzimums tā arī palika nezināms, vecums tāpat. Toties noskaidrojās, ka tās ēdienkartē ietilpst tomāti (kuri pazuda no šķīvja iepriekšējajā naktī) āboli un persiku kauliņi. Dzīvnieks pilnīgi noteikti atteicās ēst maizi, toties tam bija ārkārtīgi labas manieres, jo uz tualeti tā allaž gāja..tualetē! Jāatzīmē, ka mūsu komunikāciju ar jauno mādzīvnieku/iemītnieku būtiski apgrūtin...

On the miracle of snow, the last French party in Budapest, a landmark French cinematography, another caviar breakfast, and thesis proposals... 10:34. Pie mums snieg! Otrais sniegs kopš 1. novembra! 21:27. Sniega brinums driz vien izkusa. Gripa vai viruss ir sasniedzis ari mus. Gruti atrast kadu, kuram negribas uzskaudit.Dienas skumja zina, Jerome dodas majup uz Franciju. To atzimejot aizvakar pulcejamies, lai, ar pienacigi skumjam sejam, noskatitos kaut ko, kas Latvija varetu saukties "Vella Kalpi". Vel vairak - es teiktu, ka Rutku Tevs bija daudz labaks scenarists. Tada karta sagatavojusies un varonigi pardzivojusi piektdienu, vakar baudijam pudeli labaka konjaka, kadu Azerbadzana iespejams atrast (un kuru mums atgadaja Chagri, kurs viesojas Budapesta un megina izbabut JJ no bibliotekas pirms tam, kad pienak bridis "poka ne upadu") un devamies uz the Last French Party in Budapest. Nakamas nedelas, visticamak, bus neaprakstamas. Jo naksies rakstit pardesmi lapu...

On expectations of Storm, poker on Thursdays, my debut as a percussionist, and a real Mexican party, once people realize that there is no such thing as enough tequila, anyway.. [Vētru gaidot..] * Pirmdienas. Esmu nolēmusi, ka ekonomikas, ar tām saistītās matemātikas un statistikas ir mana šī (mācību)gada personīgā cīņa! Nu, to es nolēmu gan jau krietni pasen un faktiski cīņa ir krietnā gabalā [ Don`t shoot the messenger! ] Lai nu kā, pēc principa pacta sunt servanda - arī šajā semestrī katru pirmdienu 11:00 es mācos matemātiku. Pamazām satuvinos ar līknēm un taisnēm, vienādojumiem un aprieztām funkcijām, vienlaikus dziļi noliecot galvu padomju skolu sistēmas priekšā, kura dažas lietas iekaļ mūsu galvās tik neizbēgami dziļi, ka varbūtība tām noslīkt aizmirstības putekļos ir faktiski neesksistējoša. * Pokers . Here is the news.. Vakar, turpinot ceturtdienu pokera vakarus, es spēlēju ar 8 jaunēkļiem un zaudēju tikai vienam. The magic of full house .. Jāpiezīmē, ka viņam zaudējums siev...

On my new house, and the feeling of being at home... PS. Pēdējo 6 mēnešu laikā, uz īsāku vai garāku laiku, esmu mainījusi mājas 4 reizes. No tā sasodīti nogurst. Nu man ir 6 mēneši īstu māju Budapeštā. Man ir arī divi lieliski dzīvokļa biedri - Kadrija un Uku [kaut kad drīzumā centīšos sadabūt kādu mūsu bildi!] . Par dažādības un jautrības trūkumu nesūdzamies :)

On reading material and the related issues of environmental protection... Mīļo lasītāj! Vai manu pārdomu garums nereti atbruņo Tavu interesesi par to saturu? Nolēmu nelielam uzmundrinājumam piedāvāt nelielu salīdzinājumu. Fotogrāfijā pa kreisi visā tās godībā rotājas mana pamatlasāmviela nākamajiem trim mēnešiem + ekonomikas grāmata, kura gan tur nerotājas. Tad nu glābiet Latvijas bērzus vismaz jūs! Tiem, kuri par šo tēmu lolojuši ilūzijas - ikviena no šinī papīra kaudzē atrodamajām lapām ir apdrukāta no abām pusēm: ) TOMĒR galvenais nav lasāmvielas svars vai augstuma, platuma un garuma attiecības smalkās nianses (izņemot brīžus, kad man tie jāstiepj mugursomā) , bet gan valdzinājums, kas spēj noturēt cilvēku bibliotēkā līdz 10 vakarā, nepamodinot ne mazākās nožēlas kripatas, vai atvilināt uz bibliotēku sestdienās un svētdienās.. Gluži kā šodien. Svinīgi solos, ka mans sen solītais un izsmeļošais pārskats par dzīvi CEU sekos..Tieši pēc tam, kad pabeigšu pārskatu par korupcijas mērīšan...

On trouble, houses on fire and the non existent Latvian embassy... 19. septembra specializlaidums Ierasto rita rutinu sorit partrauca satraucosa zina. Latvijas Radio melns uz balta zino, ka Ungarijas galvaspilseta notiek jebsu nakti ir notikusi nemieri. Pie parlamenta - t.i. kadus tris kvartalus no skolas. Luk - tas bija interesanti! Kadu bridi apsveru, vai tik diktori nav sajaukusi Ungariju un Uragvaju. Tomer, ne. Ikrita metro celojuma apspriedu so zinu ar daziem citiem tik pat nezinosiem un parsteigtiem laudim un daziem, kuri bija gadijusies gajienam cela, savukart skola sis kluva par jaunumu Nr. 1, kuru vairumam no mums bija pazinojusi satraukti vecaki no visam pasaules malam (Get back home Now !) . Ar mineto godpilnaja otraja vieta tika nobidits jautajums par to, kadel nav iespejams pieregistreties Jean Monet modulim par Eiropas integraciju, bet pie kursa, kurs netiek piedavats nevienam citam - tikai mums - visi ka viens atrodas gaidisanas liste? Velos visus nomierinat - Ungarijas ...

On how I fell in love with Budapest in seven hours and the odd feeling of being a student... Ja staigā pa Budapeštu 7 stundas no vietas, var nonākt pie šādiem - tādiem secinājumiem. Piemēram - ka visas mājas ir tādas..resnas, ka filma "Motociklu vasara" nav tikusi uzņemta pareizajā valstī - tai noteikti bija jātiek uzņemtai Ungārijā, ka rieksti var izskatīties biedējoši, ka Ungāri ir tikai pa pusei komercializējušies, jo kamēr pie vienas ieejas vīna festivālā ir jāmksā, apejot apkārt mājai, tajā var iekļūt par velti. Ne mazāk svarīgas ir zināšanas par to, ka gadījumā, ja tu nenopērc biļeti autobusā vai metro un tevi pieķer - jāmaksā 5800 forintu (daliet ar 4 un noņemiet divas nulles), BET, tos samaksājot, tev vēl arī iedod trīs dienu biļeti, kas tik un tā maksā 5800. Mieru, tikai mieru - satraukumam nav pamata - mani nepieķēra, to tikko uzzināju no puiša, kurš sēž un klabina mazos, melnos taustiņus man blakus. Vienvārdsakot - šī diena bija izdevusies - laukā bija karsts, mē...