La Salsa. Arany Janos 10

On spring in Budapest, thesis proposals, and salsa dancing in the place we were looking for for almost half a year, and found just around the corner... Pavasaris Budapeštā! Nevarētu gan teikt, ka šeit kādreiz bijusi ziema. Bet vismaz pienākuma pēc japaziņo - Budapeštā ir atnācis pavasaris. Laukā ir siltāks kā mūsu dzīvoklī, iekšpagalmā pa retam iemaldās pa mazam, aizsmakušam dziedonim, bet Margritas salā zied magnolijas. Serdce pojet:) Mēs rakstam maģistra darbu pieteikumus. Esam pārdzīvojuši vienu otram sekojošos mikroekonomikas un statistikas eksāmenus. Vēl priekšā pāris papīri...Bet šovakar, pēc depresīvas dienas divvientulībā ar maģistra darbu un nenosakāma satura "viss, kas ledusskapī atlicis" vakariņām, devāmies dejot. Visus šos mēnešus meklējām vietu, kur dejot salsu. Ziniet taču - katra cilvēka dzīvē pienāk brīdis, kad vienīgais, kas var glābt, ir jutekliski-ritmiska gurnu grozīšan 1-2-3-4-5-6-7 ritmā. Slikti meklējām. Izrādās, ka tā atrodas nepilnu kvartālu no skolas!

Tā Nebija Dejots kopš sen-seniem laikiem Šveices vasarās. Četras stundas, no sirds un ar neizsakāmu prieku, ka datora ekrānu nomainījušas daugu sejas. Jūtos tā, it kā puse no mana ķermeņa šūnām (jācer, ka arī smadzeņu) būtu atjaunojušās un esmu gatava rakstīt tālāk! Noskaidrojušies mani vasaras plāni: 23. jūnijā es dodos uz Oksfordu vēl nedaudz mācīties. Un 7. jūlijā, ļoti iespējams un visticamāk - uz Šveici. Un tad vasara ir galā..un līdz ar to arī mans pirmais un vienīgais īstais studenta dzīves gads. Viens pēc otra Budapeštā ierodas draugu draugi un vecāki. Kāds taču varētu atbraukt arī pie manis. Vismaz terorētiski.. PS. Nekas no augstāk minētā nav 1. aprīļa joks!