On my new house, and the feeling of being at home...
PS. Pēdējo 6 mēnešu laikā, uz īsāku vai garāku laiku, esmu mainījusi mājas 4 reizes. No tā sasodīti nogurst. Nu man ir 6 mēneši īstu māju Budapeštā. Man ir arī divi lieliski dzīvokļa biedri - Kadrija un Uku [kaut kad drīzumā centīšos sadabūt kādu mūsu bildi!]. Par dažādības un jautrības trūkumu nesūdzamies :)
Lidostas ir vispilnīgākais Maksa Vēbera birokrātijas teorijas iemiesojums. Pirmkārt, Lidostās viss ir labi tikai tik ilgi, kāmēr viss ir labi. Otrkārt, tad, kad sākotnējais vissirlabi stāvoklis sašķobās, pasažieris (zināms arī kā "klients", kuram vienmēr taisnība) sajūtas kā goliāts, kuru no visām pusēm sasējuši un pie zemes piesaistījuši mazi nelieši - birokrāti. Treškārt, katram no minētajiem ir savs noteikts, negrozāms uzdevums un, Ceturtkārt, tā kā lidostu birokrātiju acīmredzot kontrolē arī absolūti nedemokrātiska vara, tad tiem ir gandrīz vai aizliegts skatīties pa labi vai pa kriesi, kur nu vēl palīdzēt citam. Tādu patvaļu! Pieņemu, ka pie šāda secinājuma nonāk jebkurš, kurš, izlidojot, pat nerunājot par ielidošanu (īpaši vakarpusē), jau zina un saprot, ka ir nokavējis savu nākamo reisu. Iznākot no lidmašīnas svētīgā patvēruna, pār klienta galvu nogāžas vesels lērums jautājumu saistībā ar savas jaunās iekāpšanas pases ...
Comments