On our discussions with our illegal tenant - a rat who speaks only Hungarian (no info on age or gender, sadly). On a sudden change of "paradigm" from deratification to saving animals, and a 3am exultation, celebrating the victory of justice and the defeat of the delict.
Vai kādreiz esat mēģinājuši pārspēt gudrībā žurku? Lūk, tieši ar to aizvakar naktī, atslodzei no dzimtes, vēstures un politikas studijām, nodarbojās trīs CEU maģistranti (t.i. es un mani dzīvokļa biedri). Citiem vārdiem sakot, mūsu dzīvoklī bija nolēmusi ievākties aptuveni 15 cm gara un 5 cm plata žurka.
Jaunā un nelegālā apakšīrnieka dzimums tā arī palika nezināms, vecums tāpat. Toties noskaidrojās, ka tās ēdienkartē ietilpst tomāti (kuri pazuda no šķīvja iepriekšējajā naktī) āboli un persiku kauliņi. Dzīvnieks pilnīgi noteikti atteicās ēst maizi, toties tam bija ārkārtīgi labas manieres, jo uz tualeti tā allaž gāja..tualetē!
Jāatzīmē, ka mūsu komunikāciju ar jauno mādzīvnieku/iemītnieku būtiski apgrūtināja valodas barjera, jo laikam gan tas ir zem katras kārtīgas Budapeštas žurkas goda - mācīties svešvalodas. Iespējams tādēļ, kad mēs to mēģinājām pārliecināt, ka no ledusskapja motora ir jālien ārā, tā spītīgi līda dziļāk un turpināja nelabā balsī mums nosūtīt absolūti nesaprotamus signālus. Domājams, protestējot pret to, ka Uku mēģināja to nofotogrāfēt, izmantojot zibspuldzi. Es arī protestētu...
Stratēģiskas sadarbības rezultātā (ja vēlaties garāku aprakstu, bruņojieties ar kabatlakatiņiem) mums izdevās to pārliecināt, ka vieglākais ceļš, kā izvairīties no sirdstriekas, ir iziet pa attaisītām dzīvokļa durvīm...Tiesa, tas notika tikai tā ap 1 naktī un pēc pamatīgām pārrunām. Mūsu komunikācijā netika izmantota ne kripata vardarbības, un galu galā aktivitātes ieguva pavisam negaidītu (diskursa) pavērsienu - no "deratizācijas" - "dzīvnieku glābšanā".
Lai nu kā - viss ir labs, kas labi beidzas. Pašreiz mēs (un žurka) ēdam katrs savus ābolus un mūsu attiecības aprobežojas ar draudzīgu saskatīšanos pagalmā.
Jaunā un nelegālā apakšīrnieka dzimums tā arī palika nezināms, vecums tāpat. Toties noskaidrojās, ka tās ēdienkartē ietilpst tomāti (kuri pazuda no šķīvja iepriekšējajā naktī) āboli un persiku kauliņi. Dzīvnieks pilnīgi noteikti atteicās ēst maizi, toties tam bija ārkārtīgi labas manieres, jo uz tualeti tā allaž gāja..tualetē!
Jāatzīmē, ka mūsu komunikāciju ar jauno mādzīvnieku/iemītnieku būtiski apgrūtināja valodas barjera, jo laikam gan tas ir zem katras kārtīgas Budapeštas žurkas goda - mācīties svešvalodas. Iespējams tādēļ, kad mēs to mēģinājām pārliecināt, ka no ledusskapja motora ir jālien ārā, tā spītīgi līda dziļāk un turpināja nelabā balsī mums nosūtīt absolūti nesaprotamus signālus. Domājams, protestējot pret to, ka Uku mēģināja to nofotogrāfēt, izmantojot zibspuldzi. Es arī protestētu...
Stratēģiskas sadarbības rezultātā (ja vēlaties garāku aprakstu, bruņojieties ar kabatlakatiņiem) mums izdevās to pārliecināt, ka vieglākais ceļš, kā izvairīties no sirdstriekas, ir iziet pa attaisītām dzīvokļa durvīm...Tiesa, tas notika tikai tā ap 1 naktī un pēc pamatīgām pārrunām. Mūsu komunikācijā netika izmantota ne kripata vardarbības, un galu galā aktivitātes ieguva pavisam negaidītu (diskursa) pavērsienu - no "deratizācijas" - "dzīvnieku glābšanā".
Lai nu kā - viss ir labs, kas labi beidzas. Pašreiz mēs (un žurka) ēdam katrs savus ābolus un mūsu attiecības aprobežojas ar draudzīgu saskatīšanos pagalmā.
Comments