Mēs arī tā darītu?

Te bija jābūt ierakstam par to, kā mēs ar manu nejauši satikto kolēģi/draugu no Gruzijas devāmies ekskursijā, satikām takstistu, kurš mūs aizveda uz Biškekas pilsētnieku iecienītāko pusdienu ēdnīcu; kā pie mūsu galdiņa piesēdās nejaušs vietējais puisis; kā mēs sadraudzējāmies un kā viņš mūs izvadāja savā mašīnā lieliskā ekskursijā pa pilsētu un kalniem ap to, sakot; "Jūs taču arī darītu tāpat, ja satiktu mani Rīgā vai Tbilisi"..

Comments

Az enyém családi [Mājas]

On my new house, and the feeling of being at home... PS. Pēdējo 6 mēnešu laikā, uz īsāku vai garāku laiku, esmu mainījusi mājas 4 reizes. No tā sasodīti nogurst. Nu man ir 6 mēneši īstu māju Budapeštā. Man ir arī divi lieliski dzīvokļa biedri - Kadrija un Uku [kaut kad drīzumā centīšos sadabūt kādu mūsu bildi!] . Par dažādības un jautrības trūkumu nesūdzamies :)

Makss Vēbers lidostā

Lidostas ir vispilnīgākais Maksa Vēbera birokrātijas teorijas iemiesojums. Pirmkārt, Lidostās viss ir labi tikai tik ilgi, kāmēr viss ir labi. Otrkārt, tad, kad sākotnējais vissirlabi stāvoklis sašķobās, pasažieris (zināms arī kā "klients", kuram vienmēr taisnība) sajūtas kā goliāts, kuru no visām pusēm sasējuši un pie zemes piesaistījuši mazi nelieši - birokrāti. Treškārt, katram no minētajiem ir savs noteikts, negrozāms uzdevums un, Ceturtkārt, tā kā lidostu birokrātiju acīmredzot kontrolē arī absolūti nedemokrātiska vara, tad tiem ir gandrīz vai aizliegts skatīties pa labi vai pa kriesi, kur nu vēl palīdzēt citam. Tādu patvaļu! Pieņemu, ka pie šāda secinājuma nonāk jebkurš, kurš, izlidojot, pat nerunājot par ielidošanu (īpaši vakarpusē), jau zina un saprot, ka ir nokavējis savu nākamo reisu. Iznākot no lidmašīnas svētīgā patvēruna, pār klienta galvu nogāžas vesels lērums jautājumu saistībā ar savas jaunās iekāpšanas pases ...

Наличные везете?

Dušanbe lidosta, 5:45 no rīta. Pēc relaksētas drošības pārbaudes es nonāku pie galdiņa aiz kura sēž kungs, kuram ir visai neskaidras funkcijas. Es teiktu spiegs? Viņa vienīgais mērķis ir noskaidrot, ko es darīju šai valstī? Tērpts diezgan nepatīkami pelēki zilas krāsas formas tērpā, kuru rotā uzraksti, kuri man, protams, tā arī paliek nesaprotami, omulīgais kungs visu manis stāstīto pieraksta vienkāršā kladītē. - "Тааак", viņš gari novelk un jautā,"а наличные какие то везете? Доллары, Евро есть у вас?" - "Да", saku viņam vaļsirdīgi , "у меня тут осталось триста с чем то самони, которых я не успела поменять". Tie 300 - 400 samoni ir aptuveni 35-40 latu, kurus es, neapjaušot vietējās cenas, izņēmu no bankomāta un kas daudziem šeit ir mēneša alga. - "Да вы что?", pārsteigts iesaucas mans spiegs ,"Что же вы с ними делать то будете? Перегарите (??). Давайте мне, я схожу и поменяю! Там же 80 долларов, что ли получается?" Tādu paš...

Гном Небесный

Search This Blog