"Tas ir tipiski Brazīlijai", norādot uz žonglējošu un virpuļojošu "Bobu Mārliju", teica Paulo un piebilda: "Vietējie - tie, kas te dzimuši, paliek dusmīgi, kad kaut ko tādu ierauga". Dusmojas uz varu un iedod kādu reālu.
Vēl tagad raksta, ka "neviens nav no Braziljas". Brazīļi paši gan domā, ka tā nav. Kopš pilsētas atklāšanas te ir piedzimusi un uzaugusi vesela paaudze. Superbloku iedzimtie. Nodrošināti, "sakārtoti", par savu un citu vietu pasaulē pārliecināti nākotnes cēlāji. Brazīlijas paralēlo realitāšu neskarti. Nabadzība un lūdzoši cilvēki neietilpa Kubičeka un Nīmaijera pilsētas plānos.
Superbloki vēl joprojām esot Braziljas iedzīvotāju iecienītākā dzīves vide - droša, sakārtota, zaļa, dārga. Te daudz svešķermeņu neatrast. Toties mainās (cik nu tai tas tiek atļauts) pilsētas plašo laukumu sarkansmilšainā sterilitāte: līdzās TV tornim uz sabrūkošām flīzēm piemetusies vietējo ēdienu tirgotava, kas pildīta būdiņām un plastmasas galdiem un kur cenu nosaka "uz aci"; publiskās stāvvietas pārvalda kāds "Bobs Mārlijs"; pie slavenās katedrāles iedibinājies tirdziņš ar pāris segām un kokosriekstu sulas ratiņiem.
Līdzīgi kā paunu tirdziņš pusdienlaikā, kurš pirms pāris gadiem esot iedibinājies plašajā, ministriju ieskautajā zālienā kongresa priekšā, lai pusdienlaikā tirgotu ātras pusdienas izsalkušajiem ierēdņiem, bet likvidēts - estētisku un higiēnisku iemeslu dēļ. Uz ielām lūdzošo, redzamas nabadzības Braziljā, atšķirībā no citām šejienes lielpilsētām, neesot bijis vēl līdz pavisam neilgam laikam.
Rētas utopijas miesā
Līdzīgi kā paunu tirdziņš pusdienlaikā, kurš pirms pāris gadiem esot iedibinājies plašajā, ministriju ieskautajā zālienā kongresa priekšā, lai pusdienlaikā tirgotu ātras pusdienas izsalkušajiem ierēdņiem, bet likvidēts - estētisku un higiēnisku iemeslu dēļ. Uz ielām lūdzošo, redzamas nabadzības Braziljā, atšķirībā no citām šejienes lielpilsētām, neesot bijis vēl līdz pavisam neilgam laikam.
Rētas utopijas miesā
Comments