Skip to main content

No road

A short account on our travel to the Chingis Haans „village”. The place. The place reminded me our licensing workshops because foreigners have to pay a special tax (3000 tugrik) for exiting the place. Locals are charged 300. Now, does that not remind you the museums in St. Petersburg or Moscow? : ) The trip. But the trip was nice. I`d say Mongolia – nuts and bolts. Ichka took us to a nearby ger village – a replica of what real one should look like. Us means – two Latvians and David from South Africa.The valley was lovely and quite, the day still is absolutely fabulous, warm (no wind), sunny and the sky...Well you already know what I think about Mongolia’s sky. We got our of no-roads experience, a nice ger to have lunch in (for those interested, I had a very liberal (as David, also a vegetarian said) vegetarian lunch – a meat dumpling and a meat soup: ). Valts tried to ride a horse and in turns we amused the little boy who took care of us by trying to pretend to be good archers. Our taxi driver on the other hand took great pleasure in taking the bumpiest parts of the “no road” so that we could jump and fall, and bump in in the roof of the car. He had fun and so did we.. This place keeps fascinating me. What people would usually take as a lack of order, here seems to be a natural way of things and thinking. If there is no road then you just make one of your own! A new, posh house has a seemingly old ger just in front of it, definitely not posh. Fluffy cows walk around the highway dressed in nice warm coats, near the ger districts cars are driving wherever and over whatever on the roadsides. And just across the road there is one of the sacred mountains of Mongolia ( no woman allowed on it, that could be a ). Now I believe I`ll go for a walk…

Comments

Popular posts from this blog

Makss Vēbers lidostā

Lidostas ir vispilnīgākais Maksa Vēbera birokrātijas teorijas iemiesojums.  Pirmkārt, Lidostās viss ir labi tikai tik ilgi, kāmēr viss ir labi.  Otrkārt, tad, kad sākotnējais vissirlabi stāvoklis sašķobās, pasažieris (zināms arī kā "klients", kuram vienmēr taisnība) sajūtas kā goliāts, kuru no visām pusēm sasējuši un pie zemes piesaistījuši mazi nelieši - birokrāti.  Treškārt, katram no minētajiem ir savs noteikts, negrozāms uzdevums un,  Ceturtkārt, tā kā lidostu birokrātiju acīmredzot kontrolē arī absolūti nedemokrātiska vara, tad tiem ir gandrīz vai aizliegts skatīties pa labi vai pa kriesi, kur nu vēl palīdzēt citam. Tādu patvaļu!  Pieņemu, ka pie šāda secinājuma nonāk jebkurš, kurš, izlidojot, pat nerunājot par ielidošanu (īpaši vakarpusē), jau zina un saprot, ka ir nokavējis savu nākamo reisu.  Iznākot no lidmašīnas svētīgā patvēruna, pār klienta  galvu nogāžas vesels lērums jautājumu saistībā ar savas jaunās iekāpšanas pases ...

Az enyém családi [Mājas]

On my new house, and the feeling of being at home... PS. Pēdējo 6 mēnešu laikā, uz īsāku vai garāku laiku, esmu mainījusi mājas 4 reizes. No tā sasodīti nogurst. Nu man ir 6 mēneši īstu māju Budapeštā. Man ir arī divi lieliski dzīvokļa biedri - Kadrija un Uku [kaut kad drīzumā centīšos sadabūt kādu mūsu bildi!] . Par dažādības un jautrības trūkumu nesūdzamies :)

Superbloku iedzimtie

"Tas ir tipiski Brazīlijai", norādot uz žonglējošu un virpuļojošu "Bobu Mārliju", teica Paulo un piebilda: "Vietējie - tie, kas te dzimuši, paliek dusmīgi, kad kaut ko tādu ierauga". Dusmojas uz varu un iedod kādu reālu. Vēl tagad raksta, ka "neviens nav no Braziljas". Brazīļi paši gan domā, ka tā nav. Kopš pilsētas atklāšanas te ir piedzimusi un uzaugusi vesela paaudze. Superbloku iedzimtie. Nodrošināti, "sakārtoti", par savu un citu vietu pasaulē pārliecināti nākotnes cēlāji. Brazīlijas paralēlo realitāšu neskarti. Nabadzība un lūdzoši cilvēki neietilpa Kubičeka un Nīmaijera pilsētas plānos. Superbloki vēl joprojām esot Braziljas iedzīvotāju iecienītākā dzīves vide - droša, sakārtota, zaļa, dārga. Te daudz svešķermeņu neatrast. Toties mainās (cik nu tai tas tiek atļauts) pilsētas plašo laukumu sarkansmilšainā sterilitāte: līdzās TV tornim uz sabrūkošām flīzēm piemetusies vietējo ēdienu tirgotava, kas pildīta būdiņām un plast...