Es mēģināju savam brazīļu draugam Paulo izskaidrot, kas ir "kondicioniera slimība" - tāda liga, kas piemeklē ziemeļniekus, kad tie iet iekšā un ārā no gaisa kondicioniera atvēsinātām telpām. Viņš pasmējās. Kāda liga mūs piemeklē mitrinātāja pierasinātās telpās - to man vēl atliek noskaidrot.
Tomēr pēc divām dienām Brasiljā (nav kļūda - tā ir Brazīlijas galvaspilsēta) ir daži stāsti, par kuriem man viss jau ir vairāk vai mazāk skaidrs.
Pirmais "Under Construction"
Kā saka Paulo un pārliecinos es, - lielākā daļa, īpaši jau Nīmaijera ēku, šeit atrodas pastāvīgā remontā. Os Condangos 1960tajos triecien tempā uzceltā pilsēta, diemžēl, ir celta no 60to gadu brīnummateriāliem, kuri laika zobam nepretojas. Bibliotēkas kolekcija ir "under construction", jo San Paulo publiskajai bibliotēkai nenāk ne prātā atdot tai visas tās savāktās grāmatas tikai tādēļ ka Brasilja ir galvaspilsēta. Ir arī mākslas muzejs, kuru neredzēsiet nevienā pilsētas reklāmas bukletā, jo tas, šķiet, nav bijis atvērts no 1980tajiem gadiem. Tas atrodas blakus slavenam restorānam, kurš uzcelts uz piestātnes ezerā. Esot labs, vien nevarot saprast, kad tas ir vaļā, bet kad nestrādā. Bet slavenajai katedrālei jau divus gadus kā apkārt ir žogs.
Paulo par pilsētu runā kā par "public" un "free space". Vietu, kur viss ir publisks un pieder visiem - vairums muzeju ieeja ir par brīvu, uztraukt TV tornī ir par brīvu utt. Lai gan publiskumam ir ēnas puses - neviens īpaši nerūpējas par to, lai šī kopējā, publiskā telpa visu laiku visiem būtu arī pieejama. Lifts uz TV torņa skatu laukumu, kā mums norādīja pie tā laiski dirnoši vīri, šodien nestrādā un kad tas strādās, nav zināms.
Otrais "The Brazilian way"
Vai jūs varētu pierunāt Saeimas vai MK apsargus ielaist jūs paskatīties, kā tur iekšā izskatās? Šeit tas tomēr ir iespējams. Pēc garām sarunām ar drošības kontroli trijās vietās - sākām ar kopējo pie galvenās ieejas, tad, pēc to norādījuma, turpinājām ar kolēģiem pie dienesta ieejas - vispirms ar tiem, kas atbild ar kongresu un tad ar tiem (foajē otrā pusē), kas atbild par senātu, mēs tomēr tikām tur iekšā.
Trešais "Multiaugļu sula"
Cītīgi garšojot visas sulas, kuras man tiek celtas vai liktas priekšā pār mani nāca apgaismība par multiaugļu sulas patieso dabu. Tur pavisam noteikti ir daži augļi, bet daudz vairāk "multi". Kaut vai tādēļ vien, ka lielākajai daļai eksotisko augļu nemaz nav garšīgas garšas, bet ir lielisks aromāts. Tādēļ, - mana hipotēze - ar apelsīniem, ananasiem un mango viss ir skaidrs, bet no papaijām, guavēm, tamarindiem utt. tur noteikti ir tikai multi:)
Ceturtais "Kafija ar pienu"
Visa labā kafija, kā atzīst vietējie, tiek eksportēta. Tomēr arī tā, kuru šeit dzeram, nav slikta - bieza, melnzemes krāsas vira ar bagātu smaržu un lipīgi noturīgu garšu. Ja vien netiktu gatavota neiedvesmojošajā amerikāņu kafijas veidā. Kafiju nedzer ar pienu. Jo pienam, kā man vakar paskaidroja, taču pa virsu nostājoties krējums, un tas cilvēkiem nepatīkot. Domāju, ka secinājumus nav nepieciešams verbalizēt..
Piektais "Brazilja"
Šī pilsēta IR valsts.
Šī ir pilsēta, kurā nevar tā vienkārši iebraukt - gan gauži praktiski, gan sajūtu izpratnē. Šeit var būt.
Būšana šeit ir nepārtraukta saruna ar arhitektūru un cilvēka ambīciju. Tā spēlējas ar telpas struktūru, proporcijām, neiedziļinās sīkumos un visvieglāk ir uztverama no..tālienes, augšas.
Kad aiz kongresa "jumta šķīvjiem" riet saule, iekrāsojot negaisa mākoņus, cilvēku nudien pārņem nedaudz pastardienas sajūta.
Comments