Гном Небесный

"Anything worth getting", jautaja man garamejosais kungs, kuram es nejausi uzgrudos, atkapjoties no lietoto gramatu tirgotaja galdina uz Brodvejas un, skiet, 96tas stura. "Man likas interesanta viena par central-austrum Aziju", attraucu es un mes abi kopa devamies pari ielai, kopa ar visiem citiem, nesagaidijusi aicinoso balto cilvecinu luksofora. "Have you read this one?", vins saka un, tapat pa gajeju pareju solojot, izvelk no somas pamatiga izmera gaiszilu gramatu. "It is a new Hungarian novelist, it is the first book and it is great", vins turpina, kamer mes leni sakam solot pari Brodvejai, pa otro gajeju pareju lidz salinai ielas vidu, "it is a story very well told". "One more of those and she will be a big name!" Es piekritu un, novelejusi viens otram lielisku dienu, vins nogriezas uz metro, bet es turpinu celu uz Brodvejas otru pusi. Patiesiba es nemaz negribeju noklut Brodvejas otra puse. Un, diemzel, ari nepaguvu ieg...

Sēžot bārā un malkojot kokteili, mans kolēģis saņēma ziņu: "Osama is dead". "Confirm", atbildēja Ēriks to atsūtījušajam draugam. Atlika man atbaukt uz Ameriku un galā viss bija. Nebija pagājusi ne stunda kad, beiguši savus kokteiļus, mēs lēni slājām atpakaļ no krastmalas uz galveno Džordžtaunas ielu, lai noķertu taksi braucienam uz savu 15tās un Rhodailandas stūri, kad mums garām sāka skriet un skriet jauniešu bari. Vakara skrējienam tas bija nedaudz par vēlu un tajā parasti nedodas iešļūcenēs, un mums pamazām kļuva pavisam skaidrs, ka viss pūlis kopā ar cilvēku piebāztiem taksometriem un autobusiem dodas uz Balto namu. The Arab Street šovakar bija pārcēlusies uz Vašingtonu. Tā nu mēs, iesprūduši un vietējo pamesti otrā pilsētas pusē, sākām apsvērt, ko darīt, kad pēdējais metro ir nokavēts, bet visi taksometri brauc mums garām pārpildīti. Galu galā īsti svinīgās noskaņās metāmies uz vienu roku ar Roslinas stacijā satikto meiteni, kas brauca uz - tavu pārsteigumu......

Dušanbe lidosta, 5:45 no rīta. Pēc relaksētas drošības pārbaudes es nonāku pie galdiņa aiz kura sēž kungs, kuram ir visai neskaidras funkcijas. Es teiktu spiegs? Viņa vienīgais mērķis ir noskaidrot, ko es darīju šai valstī? Tērpts diezgan nepatīkami pelēki zilas krāsas formas tērpā, kuru rotā uzraksti, kuri man, protams, tā arī paliek nesaprotami, omulīgais kungs visu manis stāstīto pieraksta vienkāršā kladītē. - "Тааак", viņš gari novelk un jautā,"а наличные какие то везете? Доллары, Евро есть у вас?" - "Да", saku viņam vaļsirdīgi , "у меня тут осталось триста с чем то самони, которых я не успела поменять". Tie 300 - 400 samoni ir aptuveni 35-40 latu, kurus es, neapjaušot vietējās cenas, izņēmu no bankomāta un kas daudziem šeit ir mēneša alga. - "Да вы что?", pārsteigts iesaucas mans spiegs ,"Что же вы с ними делать то будете? Перегарите (??). Давайте мне, я схожу и поменяю! Там же 80 долларов, что ли получается?" Tādu paš...

Gara, zilganas lētu Ķīnā ražotu ekonomisko spuldžu zilganās gaismas pielieta iela. Tai abās pusēs baltas vienstāvu ēkas un tām pieguļošas baltas sētas. Gandrīz nevienai nav logu, kuri iziet uz ielu. Tas man atgādina grāmatu, kuru pašreiz lasu. Par mazu Irākas ciemu, kurā nevienai mājai nav logu uz ielu, lai saglabātu sieviešu privātumu. Sievietes tomēr ir attapīgas un dažādu apsvērumu vadītas izrubina māla sienās mazus skatāmcaurumiņus "ērtā acu augstumā". Reizumis pārādās kāda auto darbnīca un pēc laika mēs apstājamies pie kafejnīcu rindas. Sen nestrādājošas un aplauztas neona gaismas, šašlika smarža gaisā, virs durvīm karājas milzīgs kalnu kazas galvaskauss, kuru rotā iespaidīgi ragi. Bakha aizskrien, jau kuro reizi, paskatīties, vai ir plovs. Es vēl joprojām nesaprotu, kā tā var būt, ka, ja ir ēstuve valstī, kur plovs ir liela lieta, ēstuvē, kura, turklāt, ir plaši zināma ar savu plovu, šīs lietas varētu nebūt? Bakha atgriežas priecīgs. Plovs ir!! Par šo vietu, ko tautā d...

Bērnībā ne tikai zāle bija zaļāka un debesis zilākas, bērnībā arī citroni bija, smaržoja un garšoja savādāk. Atcerieties? Tie bija skaisti, precīzas iegarenas formas un koša cāļa dzeltenumā ar gludu un plānu miziņu, un dzirkstošu smaržu. Reizēm pie kātiņa bija aizķērusies skaista lapiņa. Man vienmēr ir licies, ka tā ir kraukšķīga, bet kraušķīga tā ir tikai manderīniem mūsdienu lielveikalos. Te es ieraudzīju tieši tādu citronu, daudz, daudz šādu citronu, dzeltenus kā saule un smaržojošus tā... kā smaržoja citrons pie tējas tais rītos, kad es vēl devos uz bērnudārzu. Tādus te labrāt liek pie tējas un to piedāvā vienmēr un visur. Kafiju gan nepiedāvā gandrīz nekad, bet, ja piedāvātu, tā būtu šķīstošā kafija. Mana teorija: iespējams, tas tādēļ, ka tajik it kā esot cēlies no vārda ne-turks, ja būtu turks, tad noteikti piedāvātu īstu, biezu, melnu, saldu kafiju. Teorētiski. Bet patiesībā man liekas, ka tēja padara lietas vienkāršākas, kāmēr kafija sarunu tā kā samudžina, tā kā sarežģī. Varb...

Prezidentam šeit ir piecas vai sešas, nu jau man sajucis, rezidences. Pa vienai katrā reģionā, viena pilsētas centrā, viena piepilsētā - kalnos. Pēdējo par saviem līdzekļiem uzcēla un valsts priekšniekam pirms pāris gadiem uzdāvināja valsts bankas prezidents. Tāds neliels namiņš. Patiesībā samērā nelielu (salīdzinot ar citām rezidencēm) namiņu komplekss, kas izskatās kā Rundāles pils zelta zāle, kas izgriezta no pils korupusa, ietupināta kalnos un klonēta trīs reizes. Jaunākais guvums ir jaunā prezidenta administrācijas ēka aptuvni divu gaismas piļu tilpumā un 2/3 Tadžmahala lielumā. Ietupināta milzīga parka vidū un apjozta ar greznu žogu, tā, vēl neatvērta, rūpējas par vienu no retajām labi apgaismotajām ielām pilsētas centrā un šķiet pilnīgi ārpasaulīga īpaši tad, kad uzzinu, ka 65% cilvēku šeit dzīvo zem nabadzības sliekšņa, turklāt no VISIEM, pat mošejās, tiek vākta nauda jauna HES būvniecībai – no katras mošejas jāsavāc pa 5000 somoniem (kādi 600 lati) un tas nav nekāds nieks...

Kāds man pirmajā dienā ieteica aizmirst par laiku. Vietējie nedomājot tādās kategorijās kā "ierasties noteiktajā laikā". Es relaksējos un arī mēģinu nedomāt tādās kategorijās kā laicīgums, jo tā arī ir - viņa te nav. Arī šodien pieslējos rīta agrumā, lai dotos uz tikšanos 10 am un bez desmit minūtēm desmitos šī tikšanās tika pārcelta uz "aptuveni 1.30". Laukā līst. Es sēžu savā mazajā "ofisā" un klausos ziņas persiešu valodā, jo lietus laikā te visi satelīta kanāli iestrēgst (BBC, CNN, un vācu ziņām skaņas vispār nekad nav bijis:), tādēļ nākas skatīties/klausīties vai nu krievu, vai arābu, vai persiešu valodu, vai kundzīšu sasaukšanos gaitenī. Šim rītam izvēlējos pirmspēdējo.