Гном Небесный

Lidostas ir vispilnīgākais Maksa Vēbera birokrātijas teorijas iemiesojums.  Pirmkārt, Lidostās viss ir labi tikai tik ilgi, kāmēr viss ir labi.  Otrkārt, tad, kad sākotnējais vissirlabi stāvoklis sašķobās, pasažieris (zināms arī kā "klients", kuram vienmēr taisnība) sajūtas kā goliāts, kuru no visām pusēm sasējuši un pie zemes piesaistījuši mazi nelieši - birokrāti.  Treškārt, katram no minētajiem ir savs noteikts, negrozāms uzdevums un,  Ceturtkārt, tā kā lidostu birokrātiju acīmredzot kontrolē arī absolūti nedemokrātiska vara, tad tiem ir gandrīz vai aizliegts skatīties pa labi vai pa kriesi, kur nu vēl palīdzēt citam. Tādu patvaļu!  Pieņemu, ka pie šāda secinājuma nonāk jebkurš, kurš, izlidojot, pat nerunājot par ielidošanu (īpaši vakarpusē), jau zina un saprot, ka ir nokavējis savu nākamo reisu.  Iznākot no lidmašīnas svētīgā patvēruna, pār klienta  galvu nogāžas vesels lērums jautājumu saistībā ar savas jaunās iekāpšanas pases ...

"Tas ir tipiski Brazīlijai", norādot uz žonglējošu un virpuļojošu "Bobu Mārliju", teica Paulo un piebilda: "Vietējie - tie, kas te dzimuši, paliek dusmīgi, kad kaut ko tādu ierauga". Dusmojas uz varu un iedod kādu reālu. Vēl tagad raksta, ka "neviens nav no Braziljas". Brazīļi paši gan domā, ka tā nav. Kopš pilsētas atklāšanas te ir piedzimusi un uzaugusi vesela paaudze. Superbloku iedzimtie. Nodrošināti, "sakārtoti", par savu un citu vietu pasaulē pārliecināti nākotnes cēlāji. Brazīlijas paralēlo realitāšu neskarti. Nabadzība un lūdzoši cilvēki neietilpa Kubičeka un Nīmaijera pilsētas plānos. Superbloki vēl joprojām esot Braziljas iedzīvotāju iecienītākā dzīves vide - droša, sakārtota, zaļa, dārga. Te daudz svešķermeņu neatrast. Toties mainās (cik nu tai tas tiek atļauts) pilsētas plašo laukumu sarkansmilšainā sterilitāte: līdzās TV tornim uz sabrūkošām flīzēm piemetusies vietējo ēdienu tirgotava, kas pildīta būdiņām un plast...

Es mēģināju savam brazīļu draugam Paulo izskaidrot, kas ir "kondicioniera slimība" - tāda liga, kas piemeklē ziemeļniekus, kad tie iet iekšā un ārā no gaisa kondicioniera atvēsinātām telpām. Viņš pasmējās. Kāda liga mūs piemeklē mitrinātāja pierasinātās telpās - to man vēl atliek noskaidrot. Tomēr pēc divām dienām Brasiljā (nav kļūda - tā ir Brazīlijas galvaspilsēta) ir daži stāsti, par kuriem man viss jau ir vairāk vai mazāk skaidrs. Pirmais "Under Construction" Kā saka Paulo un pārliecinos es, - lielākā daļa, īpaši jau Nīmaijera ēku, šeit atrodas pastāvīgā remontā. Os Condangos 1960tajos triecien tempā uzceltā pilsēta, diemžēl, ir celta no 60to gadu brīnummateriāliem, kuri laika zobam nepretojas. Bibliotēkas kolekcija ir "under construction", jo San Paulo publiskajai bibliotēkai nenāk ne prātā atdot tai visas tās savāktās grāmatas tikai tādēļ ka Brasilja ir galvaspilsēta. Ir arī mākslas muzejs, kuru neredzēsiet nevienā pilsētas reklāmas bukletā, jo tas,...

"This is an ashtray that does not look like an ashtray", so told us the waiter in a little restaurant, in a suburb of Istanbul while handing over a  vase. "If the police comes, hide it under the table! Lūk, kā aizliedza smēķēšanu telpās Stambulā. 

"Anything worth getting", jautaja man garamejosais kungs, kuram es nejausi uzgrudos, atkapjoties no lietoto gramatu tirgotaja galdina uz Brodvejas un, skiet, 96tas stura. "Man likas interesanta viena par central-austrum Aziju", attraucu es un mes abi kopa devamies pari ielai, kopa ar visiem citiem, nesagaidijusi aicinoso balto cilvecinu luksofora. "Have you read this one?", vins saka un, tapat pa gajeju pareju solojot, izvelk no somas pamatiga izmera gaiszilu gramatu. "It is a new Hungarian novelist, it is the first book and it is great", vins turpina, kamer mes leni sakam solot pari Brodvejai, pa otro gajeju pareju lidz salinai ielas vidu, "it is a story very well told". "One more of those and she will be a big name!" Es piekritu un, novelejusi viens otram lielisku dienu, vins nogriezas uz metro, bet es turpinu celu uz Brodvejas otru pusi. Patiesiba es nemaz negribeju noklut Brodvejas otra puse. Un, diemzel, ari nepaguvu ieg...

Sēžot bārā un malkojot kokteili, mans kolēģis saņēma ziņu: "Osama is dead". "Confirm", atbildēja Ēriks to atsūtījušajam draugam. Atlika man atbaukt uz Ameriku un galā viss bija. Nebija pagājusi ne stunda kad, beiguši savus kokteiļus, mēs lēni slājām atpakaļ no krastmalas uz galveno Džordžtaunas ielu, lai noķertu taksi braucienam uz savu 15tās un Rhodailandas stūri, kad mums garām sāka skriet un skriet jauniešu bari. Vakara skrējienam tas bija nedaudz par vēlu un tajā parasti nedodas iešļūcenēs, un mums pamazām kļuva pavisam skaidrs, ka viss pūlis kopā ar cilvēku piebāztiem taksometriem un autobusiem dodas uz Balto namu. The Arab Street šovakar bija pārcēlusies uz Vašingtonu. Tā nu mēs, iesprūduši un vietējo pamesti otrā pilsētas pusē, sākām apsvērt, ko darīt, kad pēdējais metro ir nokavēts, bet visi taksometri brauc mums garām pārpildīti. Galu galā īsti svinīgās noskaņās metāmies uz vienu roku ar Roslinas stacijā satikto meiteni, kas brauca uz - tavu pārsteigumu......

Dušanbe lidosta, 5:45 no rīta. Pēc relaksētas drošības pārbaudes es nonāku pie galdiņa aiz kura sēž kungs, kuram ir visai neskaidras funkcijas. Es teiktu spiegs? Viņa vienīgais mērķis ir noskaidrot, ko es darīju šai valstī? Tērpts diezgan nepatīkami pelēki zilas krāsas formas tērpā, kuru rotā uzraksti, kuri man, protams, tā arī paliek nesaprotami, omulīgais kungs visu manis stāstīto pieraksta vienkāršā kladītē. - "Тааак", viņš gari novelk un jautā,"а наличные какие то везете? Доллары, Евро есть у вас?" - "Да", saku viņam vaļsirdīgi , "у меня тут осталось триста с чем то самони, которых я не успела поменять". Tie 300 - 400 samoni ir aptuveni 35-40 latu, kurus es, neapjaušot vietējās cenas, izņēmu no bankomāta un kas daudziem šeit ir mēneša alga. - "Да вы что?", pārsteigts iesaucas mans spiegs ,"Что же вы с ними делать то будете? Перегарите (??). Давайте мне, я схожу и поменяю! Там же 80 долларов, что ли получается?" Tādu paš...